konflikts

Kas ir konflikta resursi

Konflikta resursi ir termins, ko lieto, lai apzīmētu tās dabas bagātības, ko iegūst konfliktu reģionos un pārdod, lai finansētu konflikta turpināšanos. Resursu iegūšanā tiek izmantota vardarbība, draudi, pat bērnu darbs un citas nelikumīgas metodes. Konflikta resursu iegūšana iedzen postā veselus reģionus. Tā ir asiņaina nauda, kas atkal ļauj turpināt karu un tikai audzēt konfliktu lielumu.

Vieni no redzamākajiem apvidiem, kur tas notiek jau ilgi, ir Kongo Demokrātiskā Republika, Libērija, Sjerra Leone. Tāpat arī Austrumu reģioni, kur konflikta resurss ir arī nafta.

Kaklarotas ar “asiņainajiem dimantiem”

Pie zināmākajiem šādiem konflikta resursiem noteikti var pieskaitīt tā saucamos “asiņainos dimantus”. Kontrabandas un citos ceļos tie var nonākt smalkos juveliersalonos un rotāt elegantu dāmu kaklarotas, kamēr cilvēki, kas pērk šos produktus, par to pat neaizdomājas.

Tomēr arvien vairāk tiek runāts par šādiem konflikta resursiem un domāts, kā globālā līmenī samazināt to apriti. Uzņēmējiem ir goda lieta apstiprināt saviem klientiem, ka izmantotie resursi nav no konfliktu teritorijām. Arī juveliersaloni šādu informāciju akcentē, jo zina, ka daudziem klientiem tas ir būtiski, lai izdarītu izvēli.

Ir taču labi apzināties, ka kaklarotas un gredzeni nav rotāti ar dimantiem, kas aptraipīti ar kāda asinīm. Un ne tikai dimanti var būt konflikta resurss, arī citi dārgakmeņi un materiāli, arī zelta rūda. Tāpēc ražotāju un pārdevēju godīgums un atbildība šajā jomā ir ļoti būtiska. Tāpēc jāizvēlas uzticams pārdevējs. Piemēram, skaistas kaklarotas varat meklēt https://jahonts.com/zelts/kaklarotas.

Ražotāji un tirgotāji veicina konfliktu turpināšanos

Konkurences cīņa globālā mērogā ir ļoti sīva. Tāpēc lielās kompānijas ir gatavas ignorēt visus ētikas un cilvēcības standartus, arvien meklējot slepenus ceļus, kā iegūt savā rīcībā konfliktu resursus, kas ļoti daudz tiek izmantoti tieši rūpniecībā, it īpaši elektronikas rūpniecībā. Mūsu datoros, telefonos un citās ierīcēs ir izmantoti šie materāli. Un nav pārliecības, kur ražotājs tos ir pircis, kāds ir to ceļš no iegūšanas, līdz mūsu rokām, cik tas ir prasījis dzīvību un asiņu.

Lai gan oficiāli parasti tiek noliegts, ka šādi materiālu iegūšanas ceļi tiktu izmantoti, tomēr ražotājs ir tendēts uz peļņu. Kāpēc maksāt pilnu tirgus cenu par godīgi iegūtiem resursiem, ja var samaksāt mazāk par to, kas iegūts konflikta zonās?

Tāpēc ANO nav pārliecības, ka kādreiz šādu praksi ar konflikta resursiem vispār izdosies izskaust, jo vienmēr atkal tiek meklēti apkārtceļi, kā tomēr īstenot pārdošanu, kā satikties ieinteresētam pārdevēja un pircējam. Bet cieš no tā mierīgie iedzīvotāji, kuriem jādzīvo pilsoņu kara plosītās teritorijās, jāziedo savas dzīvības, jo viņi tiek nodarbināti resursu ieguvē pret pašu gribu, ar vardarbīgām metodēm.

Lai labāk saprastu, kā tas viss notiek, ir vērts noskatīties filmu “Asiņainais dimants”, kurā galvenajā lomā ir Leonardo di Kaprio. Tur ļoti skaudri parādīts tas, ko nodara konflikta resursu shēmas, kā bagātie ar to kļūst vēl bagātāki, bet nabadzīgā tauta iedzīta vēl lielākā nabadzībā un postā, ierauta bezjēdzīgos karos. Filma uz ekrāniem iznāca 2007. gadā un ieguva ļoti plašu rezonansi visā pasaulē. Ja vēl neesat to redzējuši, tad iesakām noskatīties.

Lai gan oficiāli konflikta resursu izplatība tiek apkarota ar dažādām metodēm, tomēr ir naivi ticēt, ka visus šajā pasaulē vienmēr vadīs sirdsapziņa un godprātība, ja tam pretī stāv milzīga nauda un vara.