remonts

Labot, nevis izmest un pirkt citu

Būsiet pamanījuši, ka ļoti daudzas preces šobrīd tiek ražotas ļoti īsam izmantošanas laikam. Preces ir mazāk kvalitatīvas un arī speciāli tiek gatavotas, lai nekalpotu ilgāk par dažiem gadiem. Jo ir taču vajadzīgs, lai cilvēki atkal pērk jaunas preces. Kā tad ražotāji un tirgotāji savādāk nopelnīs?

Piemēram, klasisks piemērs jau ir ar elektroprecēm. Paņem pie operatora jaunu viedtālruni, par kuru divus gadus jāmaksā ikmēneša maksājums. Un pēc tiem diviem gadiem, kad telefona vērtība ir nosegta, tas arī ir beidzis savu kalpošanas mūžu. Jāņem jau atkal jauns un jāsāk maksāt no jauna. Tas ir absurds un industriju uzspiests patēriņa loks, no kura ir diezgan grūti izlauzties, bet tas ir iespējams.

Pirkt mazāk, pirkt kvalitatīvas lietas

Lai izvairītos no tā, ka pēc neilga laika atkal un atkal ir jāpērk jaunas lietas, jārada atkritumi un jātērē sava nauda, ir jāmeklē pēc iespējas kvalitatīvākas preces, kurām ir potenciāls kalpot tiešām ilgi. Tādas ir lietas, kas gatavotas no izturīgiem un arī dabīgiem materiāliem. Jā, šo preču cenas varbūt sākotnēji ir augstākas, bet, ja sarēķina kalpošanas laiku un intensitāti, tad vienalga tās sanāk lētākas un izdevīgākas, nekā ik pēc dažiem gadiem kaut ko pirkt jaunu, maksājot atkal par to samērā lielu naudas summu.

To, ka salūzis, labot, nevis izmest

Skaidrs, ka arī labas un kvalitatīvas lietas mēdz sabojāties un salūzt, bet tās var veiksmīgi salabot, tām var nomainīt kādu detaļu. Un tās atkal var kalpot vēl samērā ilgu laiku. Tas arī ievērojami samazina izmaksas. Remonts vai kādas detaļas nomaiņa maksās vien nelielu summu, ko nevar salīdzināt ar jaunas preces cenu. Protams, ka ne visas salūzušās lietas var salabot līmlenta vai kāda skrūve, bet katrā preču segmentā ir arī labi meistari, kuri sniedz kvalitatīvus pakalpojumus — labo apģērbu, apavus, elektropreces.

Agrāk vispār lietas izgatavoja un pirka visam mūžam. Un tās arī saudzīgi lietoja, remontēja, meklēja iespēju tām dot pēc iespējas garāku dzīvi. Tas jāmācās arī šodienas patērētāju kultūrai, kas pieradausi, ka viss ir vienreiz lietojams, domāts tikai dažiem gadiem. Jo var taču nopirkt atkal jaunu. Un tā mūsu planēta aizaug ar krāmiem, kas pēc tam nekur nav liekami un lielākoties nav arī pārstrādājami.