slikta mamma

Slikta mamma

Pirms pāris mēnešiem piedzima mans pirmdzimtais. Pirms dēla piedzimšanas man likās – kas gan tur var būt sarežģīts, paspēšu gan nesteidzīgi kafiju padzert, gan universitātei sagatavoties, gan pastrādāt (man darbs no mājām jau vairākus gadus). Apkārtējie vien sludināja – mazi bērni jau tikai ēd un guļ…

Pārsteigums ik vienai jaunajai mammai, kas sevi pārvērtē

Kas to būtu domājis, ka zīdaiņiem ir arī problēmas. Līdz ar dēla nākšanu pasaulē es atskārtu, kas ir negulētas naktis. Izrādās, bērnus piemeklē mistiskas kolikas, raudu lēkmes, gāzes… Un tas viss man, cilvēkam, kas bērnu līdz šim rokās nebija turējis?

Mēģināju strādāt. Sapratu, ka darbus, ko parasti nesteidzoties izdaru pāris stundās, tagad paveicu apmēram… 12 stundu laikā! Nolādēts, tā ir puse no dienas, es visu savu brīvo laiku pavadu pie datora ekrāna.

Tad pēkšņi kā no gaisa man uzkrīt paziņojums, ka steidzami jānokārto visi universitātes parādi. Sāku sevi šaustīt par to, kāpēc biju tik slinka, lai ar punci vilktos uz lekcijām. Toreiz domāju – kaut kad visu nokārtošu, ne šodien. Paskat, cik ātri pienāca “ne šodien” un man jākārto skolas parādi ar mazuli uz rokām. Atkal jau, nolādēts!

Laiks atzīties – tas ir grūtāk kā man sākotnēji šķita.

Vai es esmu slikta mamma?

Es savu bērnu baroju ar krūti vien pāris nedēļas. Ātri vien pārgāju uz Aptamil un nemaz nejūtos vainīga. Tomēr dažkārt sajūtos kā slikta mamma. Pamperi nav mana stihija, dažkārt es nesteidzos tos mainīt, it sevišķi trijos naktī, kad acis līp ciet un jūtos kā fūrija.

Man bieži uznāk dusmas uz savu bērnu, kad viņš negrib iemigt vakarā vai kliedz naktī un nesaprotu iemeslu… Vai es esmu slikta mamma?

Es strādāju, bērns ir man blakus. Bet man šķiet, ka es viņam pievēršu pārāk maz uzmanības. Tad es atkal sevi šaustu – kāpēc tu neizmanto laiku, kas tev dots, lai būtu kopā. Es skatos uz dēlu un liekas – mēs esam divi sveši cilvēki, kurus nekas nesaista.

Darbs man nekad nebūs pirmajā vietā. Pirmajā vietā allaž būs ģimene. Tomēr kur es bez darba, bez izglītības. Man uz monitora mirdz ikona – bezmaksas grāmatvedības programma. Un tikai tālākajā stūrītī stāv mape ar bērna bildēm. Vai bezmaksas grāmatvedības programma, dokumenti un dati man ir svarīgāki? Nē. Es vienkārši esmu mamma, kas mēģina nodrošināt savu ģimeni, mācīties un pelnīt naudu. Vai es esmu slikta mamma? Domājams, ka ne.

Mēs katra esam sieviete – individuāla, unikāla. Neviena no mums nepiedzima par mammu. Visu iemācījāmies, apguvām, tāpat riskējām un mēdzām vilties. Bet tā, kas savu bērnu mīl, nekad nebūs slikta mamma.