kafija

Tava rīta kafija

Fonā klusi skan Intara Busuļa “Brīvdiena”. Klausos vārdos un klusiņām nosarkstu. Katrs dziedātāja izdziedātais vārds šķiet pēkšņi patiess.

kafijaPēc kārtējās traki noballētās nakts es beidzot esmu sapratusi, ka kaut kas dzīvē būtu jāmaina. Šonakt es aizgāju par tālu. No rīta atvēru acis tāpat kā katru rītu pēc Vecrīgas apmeklējuma – ar sāpošu galvu, ar “amnēziju” un vēl aizvien vieglu reiboni. Parasti gan brīdī, kad nofokusēju skatienu saprotu, ka esmu savā guļamistabā. Draudzenes vienmēr nogādā mani ar taksi mājās. Kas gan šoreiz bija citādi?

Es atvēru acis tikai tāpēc, ka sajutu kafijas smaržu. Smaržu, kas vienīgā mani spēj pamodināt pēc ballītes. Šādu smaržu mājās es nekad nejūtu. Neviens man kafiju negatavo. Draugs vienmēr nikni lūr un mani caur pieri un moralizē par to, ka pietiks brīvdienas pavadīt ar “tām draudzenēm” klīstot pa apšaubāmiem klubiem.

Bet todien kaut kas bija savādāk. Es jutu kafijas smaržu. Pirmā doma – viņš ir sagrēkojies, mēģina pielīst. Tomēr atverot acis es sapratu, ka sagrēkojusies esmu ES.

rīt-kafijaMan pretī uz gultas malas sēdēdams, ar kafijas krūzi rokās, lūkojās mana drauga labākais draugs. Es biju viņa mājā, viņa gultā, ar viņa kreklu mugurā un VIŅŠ man sniedza kafijas krūzi un vārgi smaidīja. Nolādēts!

Izskatās, ka vakar gravitācija mūs nenoturēja. Tikko es vēl dejoju kopā ar draudzenēm, tagad esmu pamodusies svešā gultā. Kādā svešā, ļoti pat pazīstamā. Kā man dzīvot tālāk? Ar tik lielu vainas apziņu? Nolādēts, nolādēts, nolādēts, ko es daru ar savu dzīvi?

Kas notiks tālāk? Mēs to aizmirsīsim? Vai viņš mani sāks vajāt un sūtīt ziedus, draudēt ar noslēpuma atklāšanu visai pasaulei un manis apkaunošanu? Vai arī mēs klusēsim abi, kā parasti dāvāsim viens otram biznesa dāvanas (https://www.lieliskadavana.lv/biznesa-davanas) un tēlosim, ka esam tikai paziņas?

Tava rīta kafija, tā ir TAVA. Protams, kafiju es izdzēru. Un atvainojos par savu stulbumu. Un nekad vairs mani nesatiksiet Vecrīgas klubos. Nolādēts.