šokolādes-kūciņa

Viena kūciņa jau nekaitēs jeb kā iedzīvoties liekajos kilogramos

Pietiek lasīt drūmus virsrakstus.

“Kā nomest 10 kilogramus nedēļas laikā”

“Lielisks notievēšanas līdzeklis”

“Dzeriet ūdeni, lai nomestu svaru”…

Man pietiek! Es uzrakstīšu pati savu rakstu un tas sauksies “Kā iedzīvoties liekajos kilogramos”! Jo tieši tas laikam ir mans talants, pie velna.

Sākšu no sākuma, par visu, kas man uz sirds. Un uz vēdera, dibena un ciskām – manis ir patiešām daudz.

Mana vīra nodarbošanās ir riepu tirdzniecība (Riepubaze.lv). Riepu tirdzniecība viņam un mūsu ģimenei ienes diezgan labu naudu. Nekad nebiju iedomājusies, ka ar riepu tirdzniecību maz ko var nopelnīt, bet tagad sēžu mājās un klusēju. Man vīrs neliek strādāt, tikai pieskatīt māju un gādāt par saimniecību.

Tā es samērā īsā laikā no normālas sievietes kļuvu par izmēros lielu sievieti. Nav jau tā, ka es sēdētu dīvānā un neko nedarītu. Bet vai tad mājās ir tika daudz darāmā, lai visu dienu skrietu kā kāmītis ritenī? Taču nē!

Tā nu es pamazām sāku katrā veikala apmeklējuma reizē iegādāties degustācijai kādu šokolādīti, saldējumu un kūciņu. Drīz naktīs sevi pieķēru ejot uz WC izejam caur virtuvei, lai pavirinātu ledusskapi. Reiz vīrs mani pieķēra ar kūku mutē. Lieki piebilst, ka viņa sejas izteiksme tai momentā bija neizdibināma… Kopš tās nakts viņš man atstāja mazāk naudas produktu iegādei. Laikam noprata, kāpēc tik daudz naudas aizplūst produktiem, kas nemaksā nemaz tik dārgi.

Ikreiz, kad pie manis ciemojas draudzenes, viņas jautā, ko nopirkt, ko atnest, ko ēdīsim, ko dzersim. Mana atbilde vienmēr ir naiva un standartizēta – “Viena kūciņa jau nekaitēs!” Un tā mēs allaž piebāžam vaigus ar dažām kūkām, kuras noskalojam ar krietnu malu sarkanvīna. Un kas? Mēs esam sievietes, mums garšo saldumi un vīns!

Ziniet, teikšu kā ir, es ciest nevaru tās “sievietes”, kurām kājas kā stirnām un dibentiņi tik formīgi, viduklis šmaugs kā kārklam grāvmalē… Nē, nē, es neesmu skaudīga. Es vienkārši domāju, ka vīrietis nav suns, uz kauliem nekrīt. Es parasti ignorēju sava vīra skatienus uz tiem kauliem, kas defilē pa ielu, kad ejam kopā.

Pag, pag, suņiem taču patīk kauli… Varbūt es kaut ko esmu smagi sajaukusi? Varbūt arī man ir laiks pāriet uz diētiskām tējiņām… Ar kūciņu taču ikviena tēja ir garšīga, vai ne?